Personas datu apstrāde dronu fotogrāfijās: GDPR riski

Personas datu apstrāde dronu fotogrāfijās kļūst par arvien būtiskāku juridisko risku uzņēmumiem, kas izmanto vizuālo saturu mārketingā un nekustamā īpašuma nozarē.     Lai gan dronu attēli bieži tiek uztverti kā tehniski neitrāli, praksē tie var ietvert personas datus, ja konkrēts īpašums vai tā īpašnieks ir identificējams. Šo pieeju apstiprina arī Eiropas uzraudzības iestāžu prakse un Latvijas Datu valsts inspekcijas skaidrojumi par datu apstrādi ar dronu palīdzību.

Photo by Chase Baker on Unsplash

Austrijas datu aizsardzības iestādes lēmums izgaismo būtisku jautājumu:

Vai dronu attēli ar identificējamām privātpersonu dzīvesvietām ir uzskatāmi par personas datiem, un kādos gadījumos to publicēšana ir pieļaujama?

Šajā rakstā analizēts Austrijas datu aizsardzības iestādes 2025. gada 27. februāra lēmums par personas datu apstrādi nekustamā īpašuma mārketingā. Lietā tika vērtēta situācija, kur nekustamā īpašuma aģentūra publicēja drona uzņemtus privātmājas attēlus bez anonimizācijas.

Lietas būtība īsumā

Uzraudzības iestāde secināja, ka neizpludināti dronu fotoattēli ar identificējamu dzīvojamo īpašumu var tikt uzskatīti par personas datiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) izpratnē. Attēlu publicēšana mārketinga nolūkos tika atzīta par nesamērīgu un neatbilstošu, jo šo mērķi bija iespējams sasniegt ar mazāk iejaucošiem līdzekļiem (piemēram, anonimizāciju).

Šis jautājums nav teorētisks. Tas tieši skar:

• nekustamo īpašumu aģentūras,
• būvniecības un attīstītāju uzņēmumus,
• mārketinga aģentūras,
• uzņēmumus, kas izmanto vizuālo saturu digitālajā komunikācijā.

Raksts palīdzēs izprast:

• kā tiek interpretēts personas datu jēdziens vizuālajā saturā,
• kā darbojas GDPR proporcionalitātes princips praksē,
• kādi ir reālie riski uzņēmumiem,
• kā izvairīties no līdzīgām situācijām.

1. Vai dronu fotogrāfijas ar māju ir personas dati? – Tiesiskais regulējums un pamatprincipi

Personas datu jēdziens paplašinās

Saskaņā ar GDPR, personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Šajā lietā būtiska atziņa ir šāda:

Arī nekustamais īpašums var būt personas dati, ja:

• tas ir saistāms ar konkrētu personu,
• persona ir tieši vai netieši identificējama.

Uzraudzības iestāde secināja, ka:

• neizpludināti (unpixelated) dronu attēli ar konkrētu māju,
• kopā ar kontekstu (atrašanās vieta, īpašuma pazīmes),
• → ļauj identificēt īpašnieku.

Tas nozīmē, ka:

vizuāls saturs pats par sevi var būt personas dati, pat ja tajā nav redzama persona. Personas datu apstrāde dronu fotogrāfijās ir GDPR regulējuma objekts.

Latvijas uzraudzības iestādes pieeja

Latvijas Datu valsts inspekcija norāda, ka personas datu apstrāde ar dronu palīdzību notiek tikai tad, ja iespējams identificēt konkrētu personu. Tomēr praksē identificējamība bieži ir plašāka nekā sākotnēji šķiet, īpaši kombinējot vizuālo informāciju ar publiskiem datiem.

2. GDPR pamatprincipi: kas tika pārkāpts?

Lēmumā centrālais jautājums bija nevis tikai datu esamība, bet to apstrādes likumība.

Tika analizēti šādi principi:

1. Likumība (lawfulness)

Vai pastāv tiesiskais pamats datu apstrādei?

Tipiski uzņēmumi atsaucas uz:

• leģitīmajām interesēm (GDPR 6(1)(f)).
• Taču šis pamats prasa interešu līdzsvarošanu.

2. Datu minimizācija

Vai tika izmantots tikai nepieciešamais datu apjoms?

Šajā gadījumā:

• mājas attēli netika anonimizēti,
• netika veikti pasākumi identifikācijas riska mazināšanai.

3. Proporcionalitāte

Vai mērķis (mārketings) attaisno izmantotos līdzekļus?

Uzraudzības iestāde secināja:

• pilnībā identificējamu māju attēlu publicēšana nav nepieciešama efektīvam mārketingam.

3. Kā GDPR piemēro praksē? – Tipiskās situācijas uzņēmējdarbībā

1. Nekustamo īpašumu mārketings

Biežākā situācija:

• tiek publicēti objekta attēli,
• attēlos redzama apkārtne, piebraucamais ceļš, kaimiņu īpašumi.

Riska faktori:

• unikāla arhitektūra,
• precīza atrašanās vieta,
• publiski pieejama informācija (zemesgrāmata, kartes).

2. Dronu izmantošana reklāmā

Uzņēmumi bieži izmanto:

• panorāmas skatus,
• apkaimes vizualizācijas,
• dzīvojamo rajonu attēlus.

Tipiska kļūda:

• tiek pieņemts, ka “tā kā tas ir no gaisa, tas nav personas dati”.

Šis lēmums skaidri parāda pretējo.

3. Sociālie tīkli un digitālais saturs

Publicējot saturu:

• Facebook, LinkedIn, Instagram,
• uzņēmuma mājaslapā,
• → tiek veikta personas datu nodošana neierobežotam cilvēku skaitam.

Un tas nozīmē:

• pilnu GDPR piemērošanu,
• potenciāli augstu sankciju risku.

4. Kāpēc uzņēmumi kļūdās? – Biežākie pārpratumi

“Tā ir tikai ēka, nevis persona”

Nepareizi. Ja ēku var sasaistīt ar personu, tas ir personas datu jautājums.

“Mēs nezinām, kam pieder īpašums”

Nav nozīmes. Pietiek ar to, ka persona ir identificējama.

“Tas ir mārketinga nolūkos”

Mērķis pats par sevi nav pietiekams pamats – jāvērtē proporcionalitāte.

5. Personas datu apstrāde dronu fotogrāfijās: kādi ir GDPR riski uzņēmumiem?

1. Administratīvās sankcijas

GDPR paredz:

• līdz 20 miljoniem EUR vai
• līdz 4% no globālā apgrozījuma.

Pat ja konkrētajā lietā sankcija var būt zemāka, precedents ir būtisks.

2. Civiltiesiskā atbildība

Datu subjekts var:

• pieprasīt kompensāciju par ,
• celt prasību tiesā.

3. Reputācijas risks

Īpaši sensitīvi:

• nekustamo īpašumu nozarē,
• klientu uzticības kontekstā.

Reputācijas zaudējumi bieži pārsniedz juridiskās sekas. Personas datu apstrāde dronu foto kontekstā parasti aizskar plašu personu loku, īpaši ja to veic uzņēmējdarbības ietvaros.

4. Inspekcijas lēmumi kā faktors

Uzraudzības iestāžu lēmumi:

• tiek publicēti,
• analizēti nozarē,
• ietekmē tirgus uztveri.

6. Kurus riskus uzņēmumi novērtē par zemu?

1. Identificējamības risks

Uzņēmumi bieži nenovērtē:

• cik viegli ir identificēt īpašumu,
• cik daudz informācijas ir publiski pieejams.

2. “Sekundārā izmantošana”

Attēls var tikt:

• pārpublicēts,
• izmantots citos kontekstos,
• analizēts ar AI rīkiem.

3. Leģitīmo interešu novērtējums netiek dokumentēts

Bez dokumentācijas:

• uzņēmums nevar pierādīt savu pozīciju,
• risks strauji pieaug.

7. Kā sagatavoties? – Praktiska preventīvā pieeja

1. Iekšējās politikas un vadlīnijas

Nepieciešams:

• definēt, kad attēli ir personas dati,
• noteikt anonimizācijas standartus,
• regulēt dronu izmantošanu.

2. Anonimizācija kā standarts

Praksē tas nozīmē:

• pikselēšana,
• leņķa maiņa,
• detaļu samazināšana.

Svarīgi: anonimizācijai jābūt efektīvai, nevis formālai.

3. Leģitīmo interešu novērtējums (LIA)

Katram projektam:

• identificēt mērķi,
• izvērtēt alternatīvas,
• dokumentēt secinājumus.

4. Apmācības darbiniekiem

Īpaši:

• mārketinga komandām,
• satura veidotājiem,
• ārpakalpojumu sniedzējiem.

5. Līgumi ar sadarbības partneriem

Jāparedz:

• datu aizsardzības prasības,
• atbildības sadalījums,
• kontroles mehānismi.

8. Vai pietiek ar piekrišanu? – Nianses, ko bieži ignorē

Piekrišana teorētiski ir risinājums, taču praksē:

• to ir grūti iegūt no visām iesaistītajām personām,
• tā var tikt atsaukta,
• tā ne vienmēr ir brīvi dota.

Tāpēc uzņēmumi biežāk balstās uz:

• leģitīmajām interesēm,

bet šis lēmums parāda, ka:

• šis pamats ir jāizmanto ļoti piesardzīgi.

Pirms tiek veikta personas datu apstrāde dronu fotogrāfijās rūpīgi izvēlies un dokumentē nolūku, ja nepieciešams veic interešu balansēšanas testu.

9. Profesionālā atbalsta loma

Šāda veida situācijas prasa:

• juridisko analīzi,
• tehnoloģisko izpratni,
• risku vadības pieeju.

Profesionāla konsultanta iesaiste palīdz:

• strukturēt lēmumu pieņemšanu,
• dokumentēt atbilstību,
• samazināt risku.

Īpaši nozīmīga ir starpdisciplināra pieeja:

• juristi,
• IT speciālisti,
• mārketinga eksperti.

10. Personas datu apstrāde dronu fotogrāfijās Latvijā: DVI pieeja un prakse

Lai gan lēmums pieņemts Austrijā, tas:

• balstās uz GDPR,
• ir tieši piemērojams visā Eiropas Savienībā,
• var ietekmēt arī Latvijas uzraudzības praksi.

Tas nozīmē:

• Latvijas uzņēmumiem jāpielāgo prakse,
• īpaši vizuālā satura izmantošanā.

11. Ko uzņēmumiem darīt tagad?

Šis lēmums skaidri iezīmē tendenci:

Personas datu jēdziens kļūst arvien plašāks un vizuālais saturs vairs nav “drošā zona”. GDPR un personas datu apstrāde dronu foto, veikta nepārdomāti, var radīt būtiskus riskus uzņēmējdarbībai.

Galvenās atziņas:

• Dronu attēli var būt personas dati.
• Mārketinga mērķis neattaisno pārmērīgu datu apstrādi.
• Leģitīmās intereses jāvērtē kritiski un dokumentēti.
• Anonimizācija nav izvēle – tā ir nepieciešamība.

Uzņēmumiem ieteicams:

• pārskatīt esošo praksi,
• ieviest skaidras vadlīnijas,
• investēt preventīvajā atbilstībā.

Ilgtermiņā tas:

• samazina riskus,
• stiprina reputāciju,
• nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi.

12. Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)

Vai dronu fotogrāfijās vienmēr ir personas dati?

Nē. Tie kļūst par personas datiem, ja ļauj identificēt konkrētu personu tieši vai netieši.

Vai pietiek ar to, ka nav redzama persona?

Nē. Arī īpašums var būt identificējošs elements.

Vai mārketings ir pietiekams pamats datu apstrādei?

Ne vienmēr. Jāveic proporcionalitātes un interešu līdzsvara tests.

Kā samazināt risku?

Izmantojot anonimizāciju, dokumentējot lēmumus un ieviešot iekšējās politikas.

Vai šis lēmums attiecas arī uz Latviju?

Jā. GDPR tiek piemērots visā ES, un šāda prakse var tikt izmantota arī Latvijas iestādēs.

 

 

13. Nepieciešams profesionāls atbalsts personas datu apstrādē dronu foto?

Ja Jūsu uzņēmums izmanto dronus, vizuālo saturu vai nekustamā īpašuma attēlus mārketingā, personas datu apstrāde dronu foto var radīt būtiskus juridiskos riskus, kas ne vienmēr ir acīmredzami ikdienas darbībā.

Baltlex komanda sniedz praktisku un uz rezultātu vērstu atbalstu uzņēmumiem datu aizsardzības jautājumos, tostarp:

• GDPR atbilstības auditus,
• risku izvērtējumu dronu un vizuālā satura izmantošanā,
• iekšējo politiku un procedūru izstrādi,
• darbinieku apmācības.

Savlaicīga profesionāla pieeja ļauj ne tikai samazināt riskus, bet arī droši attīstīt uzņēmuma mārketinga aktivitātes.

Sazinieties ar Baltlex, lai izvērtētu Jūsu situāciju un nodrošinātu atbilstību jau šodien.